Latvijas kino vēsturē ir filmas, kuras mēs zinām gandrīz no galvas, un viena no tām noteikti ir leģendārā “Pūt, vējiņi!”. Kad televīzijas ekrānos redzam jauno Baibiņu un viņas skumjo likteni, reti kurš aizdomājas par to, kas patiesībā notika filmēšanas laukumā.
Aktierim Ģirtam Jakovļevam, kurš filmā spēlēja Uldi, šie kadri saistās ar pavisam citādām atmiņām.
Režisora Gunāra Pieša stingrie principi
Filmas režisors Gunārs Piesis bija pazīstams ar savu nepiekāpīgo raksturu un ļoti specifisku darba stilu. Viņam bija dzelžains noteikums – visi kadri jāfilmē tieši tādā secībā, kādā tie parādās scenārijā. Mūsdienu kino pasaulē tas šķiet gandrīz neiespējami, jo parasti filmēšanu plāno tā, lai tas būtu ērtāk un lētāk.
Piesis uzskatīja, ka tikai tā aktieri var pa īstam izdzīvot sava tēla attīstību. Viņaprāt, emocijām bija jāaug un jāmainās dabiskā gaitā. Tomēr šāda pieeja brīžiem robežojās ar nežēlību pret pašiem māksliniekiem. Ģirts Jakovļevs atceras, ka šī režisora kaprīze reizēm radīja ne tikai neērtības, bet pat fiziskas ciešanas visai filmēšanas grupai.
Baibiņas fināla aina ledainajā ūdenī
Visvairāk šī kārtības mīlestība skāra jauno Esmeraldu Ermali, kura atveidoja Baibiņu. Filmas noslēguma skatu, kurā viņas varone izvēlas doties Daugavas viļņos, nācās filmēt vēlā rudenī. Tajā laikā gaisā jau virpuļoja pirmās sniegpārslas un zeme bija sasalusi. Ūdens temperatūra Daugavā bija tuvu nullei, kas jebkuram cilvēkam būtu milzīgs pārbaudījums.
Zinot, ka šāda aina būs nepieciešama, to pavisam viegli varēja nofilmēt jau vasarā, kamēr ūdens vēl bija silts. Tomēr režisors palika nelokāms – ja fināls ir filmas beigās, tad tas ir jāfilmē pašā noslēgumā. Nabaga Esmeraldai nācās lekt ledainajā ūdenī trīs reizes, līdz izdevās noķert īsto kadru. Jakovļevs atceras, ka aktrise bijusi burtiski zila no aukstuma un šis skats joprojām liek viņam nodrebēt.
Goda galds un sabojātie produkti
Stingrā secība radīja kuriozas un vienlaikus nepatīkamas situācijas arī citās epizodēs. Kāda sena stāsta pamatā ir kāzu goda galds, kuram no tālienes tika atvesti svaigi zuši. Tos bija plānots pasniegt kā lielāko delikatesi, taču atkal iejaucās režisora noteikumi. Tā kā galda skatu bija paredzēts filmēt tikai trešajā dienā, zivis karstajā laikā vienkārši sabojājās.
Kad beidzot pienāca kārta sēsties pie galda, smaka filmēšanas paviljonā bijusi neizturama. Aktieriem bija jātēlo prieks un jautrība, lai gan patiesībā elpu sitis ciet no nelabuma. Neviens no klātesošajiem neko no tā ēdiena ieēst nevarēja, taču kadrā viss izskatījās bagātīgi un skaisti. Tā bija viena no tām reizēm, kad māksla tiešām prasīja upurus, pat ja tie bija tikai sabojāti produkti.
Kino klasikas aizkulises šodienas acīm
Skatoties “Pūt, vējiņi!” mūsdienās, mēs redzam skaistu, poētisku stāstu par mīlestību un spītu. Tomēr aiz katra kadra stāv cilvēku neatlaidība un brīžiem pat pārcilvēciska izturība. Ģirts Jakovļevs atzīst, ka, redzot filmu tagad, viņš vairs nedomā par scenāriju, bet gan par to, kas tajā brīdī notika aiz kameras.
Lasi vēl: Astroloģes prognoze 2026. gadam: ”Zināms, kad būs svarīgākais politiskais notikums Latvijā”
Šie stāsti palīdz mums labāk novērtēt to darbu, ko aktieri iegulda savās lomās. Tas nav tikai teksta iemācīšanās, bet gan pilnīga ziedošanās režisora vīzijai. Pat ja tas nozīmē stāvēšanu aukstā vējā vai lēkšanu ūdenī, kad apkārt snieg. Šāda nodošanās darbam ir viens no iemesliem, kāpēc šī filma joprojām uzrunā skatītājus un ir kļuvusi par mūsu kultūras zelta fondu.
Janvāra aukstums, kas šobrīd aiz loga sāk pieņemties spēkā, liek vēl vairāk novērtēt siltumu mājās. Kad termometra stabiņš noslīd līdz pat -20°C, ir patīkami ievīstīties siltā pledā un noskatīties kādu veco labo filmu. Kamēr tu savā jaunajā istabā saudzē sevi un baudi mieru, šādi stāsti par kino aizkulisēm palīdz radīt mājīgu noskaņu. Reizēm ir vērtīgi atcerēties, ka pat leģendāri mirkļi ir radīti ar lielu pacietību un spītu pret dabas apstākļiem.
Vai arī jums kāda filmas aina ir palikusi atmiņā kā īpaši emocionāla vai varbūt esat dzirdējuši citus stāstus par to, kā tapa Latvijas kino klasika? Padalieties savās pārdomās komentāros.
